rhedarius
rhēdārĭus, v. raedarius.
rhēdārius, a, um, s. rēdārius.
1 rhēdārĭus (rēd-, ræd-), a, um, de chariot : Varro R. 3, 17, 7.
2 rhēdārĭus, ĭī, m. , cocher : Cic. Mil. 29 || charron, carrossier : Capit. Max. Balb. 5, 1.