sarritio
sarrītĭo (sarītĭo, sartĭo), ōnis, f. [sarrio],
- a hoeing, weeding, Col. 2, 12, 1; 11, 2, 9; Serv. Verg. G. 1, 21.
sarrītio, -tor, s. sārītio, saritor.
sarrītĭō, ōnis, f. (sarrio), sarclage : Col. Rust. 2, 11, 1 ; Serv. Georg. 1, 21.