Teius
Tēĭus, a, um, v. Teos.
Tēius, a, um, s. Teos.
Tēĭus, (14) a, um (Τήϊος), de Téos : Hor. O. 1, 17, 18 ; Epo. 14, 10 ; Ov. Tr. 2, 1, 364 || Tēĭī, ōrum, m. , habitants de Téos : Liv. 37, 12.