ericinus

ērĭcīnus, a, um, adj. [ericius],

• of the hedgehog: caro, August. cont. Faust. 30, 1; cf. Plin. Val. 5, 33.

ēricīnus (hēricīnus), a, um (ericius), vom Igel, Igel-, pedes, Plin. Val. 5, 33: caro, Augustin. c. Faust. Manich. 30, 1.

ērĭcīnus, v. hericinus.