iambicinus
ĭambĭcĭnus, a, um, adj. [iambus],
- iambic: numerus, Mart. Cap. 9, § 977 al.
ĭambĭcĭnus, a, um, ïambique : Capel. 9, 977.
Iambicus, ut
Iambicinusnumerns,
Capell. 9.
p. 355.