tibicinator
tībīcĭnātor, αὐλητής, Gloss. Cyrill. [tibicino].
tībīcinātor, ōris, m. (tibicino od. -or) = αὐλητής, der Flötenbläser, Gloss. II, 250, 54.
tībīcĭnātŏr, ōris, m. , c. tibicen : Gloss.
Αὐλητής , Flator, Tibicinator, Tibicen, Subulo, Vagus.