ἰυκτά Save Bailly 2024 Grieks Nederlands ἰυκτά (ὁ) [ῑῡᾰ] dor. p. ἰυκτής, qui fait un bruit aigu, particul. siffleur ou chanteur, Thcr. Idyl. 8, 30. Étym. ἰύζω. ἰυκτά [ἰύζω] alleen nom. sing., zanger.