λώβησις
λώβ-ησις, εως, ἡ,
- = λώβη, Ptol. Tetr. 151.
λώβησις -εως, ἡ [λωβάω ] act of ruining, damaging Ptol.4 Tetr. 151 (pl.).
λώβησις, εως (ἡ) action de maltraiter, de déshonorer, Sib. p. 203, 71 Mai.
Étym. λωβάομαι.
λώβησις, ἡ, = λώβη, Sp.