avens
ăvens, entis, v. 1. aveo, II.
avēns, entis (1. aveo), I) Partic. v. 1. aveo, w. s. – II) PAdi. begierig, gern, Laev. b. Gell. 19, 7, 9.
1 ăvēns, tis, part. de aveo || adjt , c. libens : Læv. d. Gell. 19, 7, 9.