metatura

mētātūra, ae, f. [metor],

• a measuring out, marking off a place (eccl. Lat.), Lact. 4, 11, 13.

mētātūra, ae, f. (metor) = σχοῖνος, die Meßschnur, Itala Ierem. 8, 8 (bei Lact. 4, 11, 13). Novat. de trin. 12.

mētātūra, æ, f. , c. metatio : Lact. Inst. 4, 11, 13.