racematus
răcēmātus, a, um, adj. [racemus],
- having clusters or berries, Plin. 18, 7, 10, § 54.
racēmātus, a, um (racemus), bebeert, (panica) mammosa, e pano parvis racemata paniculis, Plin. 18, 54.
răcēmātus, a, um (racemus), qui a des grappes : Plin. 18, 54.