semiustulatus
sēmiūstulātus, s. sēmūstulātus.
sēmĭustŭlātus (mieux sēmust-) a, um (semi, ustulo), à demi brûlé : Varr. d. Non. 263, 27 ; Cic. Phil. 2, 91.
➳ semustilatus Cic. Mil. 33.
➳ semustilatus Cic. Mil. 33.