eremitis
ĕrēmītis, ĭdis,
- adj. f., = ἐρημιτίς, solitary, recluse, Sid. Ep. 9, 3.
erēmītis (herēmītis), idis, f. (ἐρημῖτις), einsiedlerisch, Sidon. epist. 9, 3, 4.
ĕrēmītis, ĭdis, f. (ἐρημῖτις), dʼermite : Sid. Ep. 9, 3.