ὀβριμόθυμος
ὀβριμόθυμος, strong-minded
ὀβρῐμό-θῡμος, ον,
- strong of spirit, Hes. Th. 140, h.Hom. 8.2: written ὀμβρ-, Orph. Fr. 169.12.
ὀβριμό·θυμος, ος, ον [ῐῡ] au cœur robuste ou hardi, Hh. 7, 2 ; Hés. Th. 140.
Étym. ὄβριμος, θυμός.
ὀβριμόθυμος, [ῡ], starkmütig ; Hes. Th. 140 ; H.h. 7.2 ; Dionysos, Hymn. (IX.524.16); Luc. Tragod. 192.
ὀβριμόθυμος
ὀβρῐμό-θῡμος, ον,
- strong-minded, Hes.