refutator
rĕfūtātor, ōris, m. [refuto],
- a refuter, Arn. 1, 18.
refūtātor, ōris, m. (refuto), der Widerleger, Arnob. 1, 32.
rĕfūtātŏr, ōris, m. , celui qui réfute : Arn. 1, 32.