turalis
tūrālis (thūr-), e, adj. [tus],
- of or belonging to incense, incense-: arca, Serv. Verg. A. 5, 745.
tūrālis, e (tus), zum Weihrauche gehörig, Weihrauch-, arca, Serv. Verg. Aen. 5, 745.
tūrālis, e (tus), où lʼon met de lʼencens : Serv. En. 5, 745.