irritatus
irrītātus, a, um, P. a., v. 1. irrito fin.
irrītātus (inr-), ūs, m. [1. irrito],
- an inciting, instigating: irritatu suo, Paul. Sent. 1, 15, 3.
1. irrītātus, Abl. ū, m. (irrito), die Anreizung, Paul. sent. 1, 15, 3.
2. irrītātus, a, um, s. 1. ir-rīto.
1 irrītātus, (14) a, um, part. de irrito 1.
2 irrītātŭs, abl. ū, m. , excitation, irritation : Ps. Paul. Sent. 1, 15, 3.